Darbinieku iesaistīšanās līmeņa atšķirības Eiropas valstīs

Updated: May 17


Darbinieku iesaistīšanās pētnieka Wilmar Schaufeli 2018. gadā publicētais pētījums ir pirmais šāda veida darbs, kurā ar zinātniski pārbaudītām metodēm tiek pētīts un salīdzināts darbinieku iesaistīšanās līmenis dažādās Eiropas valstīs, kā arī tā saistība ar valsts ekonomikas, pārvaldes un nacionālās kultūras rādītājiem.

Pētījumā ir izmantoti 2015. gada 6th European Working Conditions Survey (EWCS) dati, kas aptver 43,850 darbinieku intervijas 35 valstīs (tā brīža 28 Eiropas Savienības valstis, Norvēģija, Šveice, kā arī piecas ES kandidātvalstis – Albānija, Maķedonija, Melnkalne, Serbija un Turcija). Pētījumā ir izmantoti arī Pasaules Bankas, EUROSTAT, Apvienoto Nāciju Organizācijas un Geert Hofstede European Values Survey dati.


IESAISTĪŠANĀS LĪMENIS EIROPAS VALSTĪS

Pētījuma rezultāti atklāj būtiskas iesaistīšanās līmeņa atšķirības starp dažādām Eiropas valstīm. Vidēji augstākais darbinieku iesaistīšanās līmenis ir novērojams Nīderlandē, Īrijā, Beļģijā, kā arī mūsu kaimiņvalstī – Lietuvā. Pētījuma dati parāda arī to, ka ES kandidātvalstīs vidējais darbinieku iesaistīšanās līmenis ir būtiski zemāks nekā esošajās dalībvalstīs. Ar darbinieku iesaistīšanās rādītājiem (skalā no 1 līdz 5) dažādās Eiropas valstīs varat iepazīties zemāk redzamajā attēlā.

Zemāk apskatāmajā kartē ir redzams valstu salīdzinājums pēc iesaistīšanās līmeņa – zems (< 3,8), vidējs (3,8 - 4,0) un augsts (> 4,0).


DARBINIEKU IESAISTĪŠANĀS SAISTĪBA AR VALSTS EKONOMIKAS, PĀRVALDES UN NACIONĀLĀS KULTŪRAS RĀDĪTĀJIEM

Attiecībā uz valsts ekonomiku, pētījuma ietvaros tika apskatīti sekojoši rādītāji:

1) vidējais darba stundu skaits nedēļā,

2) ekonomiskā aktivitāte – iekšzemes kopprodukts,

3) produktivitāte.


Pētījuma rezultāti rāda, ka iesaistīšanās līmenis ir augstāks valstīs ar augstākiem ekonomiskās aktivitātes un produktivitātes rādītājiem. Savukārt, korelācija starp vidējo darba stundu skaitu un darbinieku iesaistīšanos ir negatīva – valstīs, kur iedzīvotāji vidēji nedēļā strādā vairāk stundas, iesaistīšanās līmenis ir zemāks. Piemēram, Nīderlandē, kur no Eiropas valstīm iesaistīšanās līmenis ir visaugstākais, iedzīvotāji nedēļā strādā vidēji 30,5 stundas. Tikmēr Grieķijā, kur iedzīvotāji nedēļā vidēji strādā 42,2 stundas, iesaistīšanās rādītāji ir būtiski zemāki.


Saistībā ar valsts pārvaldi, tika apskatīti 5 rādītāji:

1) Korupcijas uztveres indekss (CPI),

2) Sabiedrības integritātes indekss (IPI),

3) Demokrātijas indekss (DIX),

4) Dzimumu nevienlīdzības indekss (GII),

5) ienākumu vienlīdzība (Gini indekss).


Analizējot pētījuma rezultātus, ir redzams, ka labi pārvaldītās un demokrātiskās valstīs ar augstu sabiedrības integritātes līmeni un zemiem korupcijas un dzimumu nevienlīdzības rādītājiem, darbinieku iesaistīšanās līmenis ir augstāks. Savukārt, būtiska saikne starp darbinieku iesaistīšanos un ienākumu vienlīdzību pētījumā netika konstatēta.


Runājot par nacionālo kultūru, autors ir apskatījis divu veidu rādītājus - (1) darba nozīmīgumu iedzīvotāju dzīvēs pretstatā brīvā laika nozīmīgumam un (2) sešas vērtības atbilstoši Geert Hofstede nacionālās kultūras dimensijām:

1) varas distance

2) individuālisms,

3) maskulīnisms,

4) izvairīšanās no neparedzamā,

5) orientācija uz ilgtermiņa vērtībām,

6) iecietība.


Attiecībā uz darba nozīmīgumu, valstīs, kurās iedzīvotāju vidū darbs dzīvē spēlē centrālo lomu, iesaistīšanās līmenis ir zemāks nekā valstīs, kur iedzīvotāji par svarīgākām uzskata ar darbu nesaistītas dzīves jomas.

Runājot par nacionālo kultūru, pētījumā tika konstatēts, ka iesaistīšanās līmenis ir augstāks valstīs, kurās kultūra ir orientēta uz individuālismu un iecietību, kamēr tas ir zemāks kultūrās, kas ir vērstas uz varas distanci un izvairīšanos no neparedzamā.


RAKSTS: Work Engagement in Europe: Relations with national economy, governance and culture

AUTORS: Wilmar B. Schaufeli

PUBLICĒTS: Organizational Dynamics., Vol. 47, 99 – 106., 2018