Organizācijas kultūra un darba vide

Updated: May 17


Organizācijas kultūras ārējo līmeni veido dažādi artefakti, kuru starpā viens no redzamākajiem ir darba vides iekārtojums. Daudzu autoru iepriekš veiktie pētījumi atklāj, ka tieši fiziskā darba vide lielā mērā veido un raksturo organizācijas kultūru un, ka organizācijas vērtībām atbilstošs telpu iekārtojums veicina darbinieku produktivitāti, radošumu, kā arī apmierinātību ar darbu. Agrākie pētījumi atklāj arī to, ka darba vide ietekmē cilvēku noskaņojumu un uzvedību, tāpēc izmaiņas vidē ir svarīgs elements organizācijas kultūras pārmaiņu procesā.


Universita della Svizzera Italiana komunikācijas zinātņu fakultātes pētnieki Monika Maślikowska un Michael Gibbert ir veikuši pētījumu divos uzņēmumos Polijā (darbinieku skaits 400 - 1000) ar mērķi noskaidrot, cik liela nozīme darbinieku sniegumā ir darba vides iekārtojuma un organizācijas kultūras savstarpējai atbilstībai komandas līmenī (salīdzinājumam ar iepriekš daudz plašāk pētīto uzņēmuma līmeni). Pētījuma ietvaros tika analizēts uzņēmumu darba vides iekārtojums, kā arī intervēti darbinieki un par telpu iekārtojumu atbildīgie dizaineri.


Pirmajā no pētījumā apskatītajiem uzņēmumiem darba telpas ir iekārtotas atbilstoši atvērta tipa biroja standartiem. Izmantojot vienkāršas, tikai minimālajām ergonomikas prasībām atbilstošas un grūti personalizējamas darba vietas, uzņēmums cenšas darbinieku vidū veicināt vienlīdzības sajūtu. Daļa aptaujāto uzņēmuma darbinieku pauda apmierinātību ar savām salīdzinoši pieticīgajām un bezpersoniskajām darba vietām. Pēc viņu domām, atšķirīgi darba apstākļi radītu hierarhijas sajūtu un veicinātu nevajadzīgu konkurenci kolēģu vidū, kamēr esošajos apstākļos darbinieki pilnībā koncentrējas uz darbu un tā mērķu sasniegšanu. Tikmēr citi intervijās aptaujātie respondenti šādus darba apstākļus saista ar uzņēmuma nevēlēšanos ieguldīt līdzekļus cilvēkos, tā vietā investējot tikai iekārtās un procesu uzlabošanā. Atbilstoši viņu domām, šāda vadības pieeja varētu būt vainojama lielajā darbinieku mainībā un lojalitātes trūkumā.

Atšķirīgs bija arī konkrētā uzņēmuma darbinieku viedoklis par atvērta tipa biroja risinājumu. Kamēr vieni uzsvēra tā priekšrocības saistībā ar kolēģu pieejamību un komunikācijas ātrumu, tika arī pieminēts, ka ir atsevišķi kolēģi, kuriem šādos apstākļos strādāt ir ļoti grūti un, kad kāds ar tiem mēģina sarunāties, viņu sniegums būtiski pasliktinās.


Otrā no pētījumā apskatītajiem uzņēmumiem konkrētajā laika posmā norisinājās kultūras pārmaiņu process un pāreja no salīdzinoši hierarhiskas kultūras uz inovācijās balstītu. Kā viens no pārmaiņu instrumentiem tika izmantota pārvākšanās uz jaunām biroja telpām. Vecajās telpās uzņēmuma birojs bija izvietots četros stāvos, atbilstoši hierarhijas līmeņiem. Telpas bija sadalītas atsevišķos kabinetos, kur zemāko līmeņu darbinieki mitinājās standartizētos un salīdzinoši vienkārši iekārtotos kabinetos, kamēr pie augstākā līmeņa vadības kabinetu iekārtojuma ēkas augšstāvā īpaši rūpīgi bija strādājuši arhitekti un dizaineri.

Sekojot konkurences pieaugumam tirgū un plāniem paplašināties starptautiskā līmenī, uzņēmums uzsāka tēla un kultūras pārmaiņas inovatīva zīmola virzienā. Atbilstoši šim mērķim uzņēmums pārvācās uz jaunu mājvietu, kas ir iekārtota pēc atvērta tipa biroja standartiem. Tomēr, pārmaiņu gaitā atklājās, ka šis process nav gluži tik vienkāršs, kā nojaukt sienas un likt cilvēkiem sadarboties, lai radītu inovatīvas idejas. Iespējams, ka adaptēties atvērta tipa biroja apstākļiem vieglāk ir cilvēkiem, kas no jauna uzsāk darbu konkrētajā organizācijā. Savukārt, darbiniekiem, kas 15 gadus ir strādājuši nelielos kabinetos, šādas pārmaiņas rada lielu apjukumu un diskomfortu, kas tālāk var novest pie apmierinātības un produktivitātes krituma un pat vispārēja haosa. Šī iemesla dēļ pētījuma autori iesaka līdzīgās situācijās pievērst lielāku uzmanību pārmaiņu vadības procesam.


Apskatītā pētījuma rezultāti rāda, ka iekārtojot vai mainot darba vidi ar mērķi to pielāgot organizācijas kultūrai, ir jāņem vērā ne tikai uzņēmuma izvirzītās prioritārās vērtības kopumā, bet arī darba specifika atsevišķu komandu līmenī. Piemēram, grāmatvedības un personālvadības speciālistiem, kas strādā ar ierobežotas pieejamības informāciju, nebūtu piemēroti atrasties vienā atvērta tipa biroja telpā ar pārējiem uzņēmuma darbiniekiem. Iekārtojot darba vidi, vērtīgi būtu arī paredzēt risinājumus, kas ļautu uzņēmumā veiksmīgi iekļauties darbiniekiem, kuru personības īpašības atsevišķos gadījumos prasa no vispārējās organizācijas kultūras atšķirīgus darba apstākļus. Savukārt, veicot būtiskas izmaiņas saistībā ar organizācijas kultūru un darba vidi, ir jāvelta pietiekama uzmanība pārmaiņu vadības procesam.

RAKSTS: The relationship between working spaces and organizational cultures

AUTORI: Monika Maslikowska un Michael Gibbert

PUBLICĒTS: 2019. gada 6. maijā, Emerald Insight tiešsaistē