Vispārējā iesaistīšanās

Updated: May 17

Iesaistīšanās vairs nav gluži jauns koncepts nedz vadībzinātnē, nedz personālvadības praksē, taču pēdējo gadu laikā tā gūst aizvien lielāku popularitāti. Termini darbinieku iesaistīšanās (vadībzinātnē) un iesaistīšanās darbā (psiholoģijā) kā sinonīmi tiek lietoti tieši darba kontekstā, kā tas ir redzams divās no izplatītākajām iesaistīšanās definīcijām:

Schaufeli iesaistīšanos definē kā pozitīvu un piepildošu ar darbu saistītu prāta stāvokli, kuru raksturo spars, aizrautība un iedziļināšanās” (Schaufeli et al., 2002, 74);
Kahn definē iesaistīšanos kā “organizācijas dalībnieku pašmobilizāciju – iesaistījušies darbinieki savu darba lomu izpildē izpauž sevi fiziski, kognitīvi un emocionāli” (Kahn, 1990, 694).

Neskatoties uz nelielām atšķirībām, šīs darbinieku iesaistīšanās definīcijas ir līdzīgas un sevī ietver trīs iesaistīšanās dimensijas – fizisko (spars), emocionālo (aizrautība) un kognitīvo (iedziļināšanās).


Rakstā General Engagement: Conceptualization and Measurement with the Utrecht General Engagement Scale (UGES) Schaufeli piedāvā apskatīt iesaistīšanos kā vispārēju konceptu dažādu ar ikdienu saistītu darbību kontekstā. Raksta autors uzsver, ka no psiholoģijas zinātnes skatu punkta nav pamata terminu iesaistīšanās attiecināt tikai uz algota darba darīšanu. Tikpat labi tas var būt attiecināms uz mācīšanos, sportošanu, brīvprātīgo darbu, hobijiem, laika pavadīšanu ar ģimeni un citām brīvā laika aktivitātēm.

Balstoties iepriekš apskatītajā darbinieku iesaistīšanās definīcijā, Schaufeli definē vispārējo iesaistīšanos kā pozitīvu un piepildošu prāta stāvokli, kas ir saistīts ar dažāda veida ikdienas darbību veikšanu un kuru raksturo spars, aizrautība un iedziļināšanās.

Raksta autors vispārējās iesaistīšanās pētīšanā piedāvā izmantot paša sastādīto instrumentu Utrecht General Engagement Scale (UGES), kas ir balstīs darbinieku iesaistīšanās pētniecībā plaši pielietotajā UWES anketā, vārdu “darbs” aizvietojot ar vārdiem “ikdienas darbības”. UGES instrumenta testēšanas nolūkos tika veikts pētījums, kura viens no mērķiem bija noskaidrot tā dalībnieku vispārējās iesaistīšanās līmeni. Pētījuma ietvaros UGES aizpildīja 2571 respondents no īpaši sociālo zinātņu pētījumiem veidotas interneta aptauju paneļa datu bāzes Nīderlandē.


Veiktais pētījums ļauj secināt, ka vispārējās iesaistīšanās līmenis ir augstāks starp algotu un brīvprātīgo darbu strādājošajiem, kamēr tas ir zemāks starp bezdarbniekiem un darba nespējīgiem cilvēkiem. Turpretī būtiskas vispārējās iesaistīšanās līmeņa atšķirības starp vīriešiem un sievietēm, atšķirīgām vecuma grupām vai izglītības līmeņiem netika novērotas. Pētījuma rezultātā ar statistikas aprēķiniem arī tika apstiprināts UGES instrumenta lietderīgums un iegūto rezultātu ticamība vispārējās iesaistīšanās pētniecībā.

Vispārējā iesaistīšanās ir interesanta tēma ne tikai no psiholoģijas zinātnes viedokļa. Piemēram, ņemot vērā dažādu personīgo faktoru būtisko ietekmi uz darbinieku iesaistīšanos, personāla atlases kontekstā būtu vērtīgi noskaidrot, cik lielā mērā vispārējās iesaistīšanās rādītāji ļauj prognozēt cilvēku spēju izjust iesaistīšanos darbā. Šādas saiknes gadījumā darbinieku atlases procesā, izmantojot atbilstošus instrumentus, būtu lietderīgi novērtēt kandidātu iesaistīšanās potenciālu.

RAKSTS: General Engagement: Conceptualization and Measurement with the Utrecht General Engagement Scale (UGES)

AUTORS: Wilmar B. Schaufeli

PUBLICĒTS: 2017. gada 17. augustā tiešsaistē


ATSAUCES:

1. Kahn, W.A. Psychological conditions of personal engagement and disengagement at work// Academy of Management Journal. - 1990. - 33. - p. 692-724.

2. Schaufeli, W.B., Salanova, M., González-Romá, V. & Bakker, A.B. The measurement of engagement and burnout: a two sample confirmatory factor analytic approach// Journal of Happiness Studies. - 2002. - 3. - pp. 71-92.